EST     ENG     LAT

Roņu salas hronika

…1689

Pirms ~11.550 gadiem Baltijas ledus ezers savienojās ar okeānu, ūdens līmenis kritās, no jūras pacēlās Roņu sala.
~6500-6000 pr.Kr.- Ancilus ezera stadijas beigās Roņu salas platība ir daudzkārt lielāka kā šodien, šīs, tagad applūdušās, teritorijas atradās salas austrumu un ziemeļaustrumu pusē.
~6000-4500 pr.Kr.- Litorīnas jūras stadija, kad ūdens līmenis pacēlās un salas platība samazinājās. 4500 gadus pr.Kr. Roņu sala izveidojas kā pāris kilometru liela pakavveidīga sala, kura apņem seklu jūras līci. No tā laika sākās Roņu salas platības palielināšanās.

loe edasi..

1702 … 1798

1702 – Draudzes mācītājs ir zviedrs Jonas Drothenius (amatā līdz 1726. gadam). Salas grāmatvedis tad ir Matts Ellerbusk.
1704 – Nelaimes gadījumā nodeg divas saimniecības.
1707 – Kāds vīrs no Wirmo (Mynämäe) draudzes Somijā ierodas Roņu salā, apprec kādu zemnieka atraitni un paliek salā uz dzīvi.
1708 – 5.jūlijā salā ierodas krievu karaspēks un uzvar Zviedrijas garnizonu. Zviedru komandants, leitnants un divi karavīri krīt, pārējie tiek ievainoti.
1710 – 31.maijā Pērnavas bīskaps Gabriel Skragge veic baznīcas inventarizāciju, tas ir kā pierādījums tam, ka Roņu sala vēl nav Sāmsalas pakļautībā.
Šajā gadā salu patukšo mēris, ar to no septembra sākuma līdz 1. decembrim miruši 213 cilvēki un dzīvi paliek tikai 80.
1712 – Roņsalieši saņem Krievijas Ķeizariskās Majestātes aizsardzības un brīvības rakstu.
1713 – Tiek dots uzticības un padevības zvērests Krievijas caram Pēterim Pirmajam. Roņu salu apstiprina kā Sāres apriņķī iekļautu administratīvi patstāvīgu draudzi.

loe edasi..

1800 … 1919

1800 – No Sāmsalas Roņu salā ierodas pirmais dzirnavnieks.
1804 – Ruhnu ciema vidū uzcelts cietums ar divām telpām. Pagasta vecākajam ir tiesības tur ieslēgt cilvēku uz 24 stundām.
1807 – Draudzes mācītājs ir soms Gustav Magnus Elephant (amatā līdz 1819. gadam).
1810 – Spēcīgā vēja dēļ ūdens paceļas tik augstu, ka sala ir sadalīta divās daļās. Vētra iznīcina lielu daļa meža.
1820 – Draudzes mācītājs ir soms Gustaf Forssell (amatā līdz 1836. gadam).
1821 – 21.aprīlī pirmā publikācija par Roņu salu igauņu valodā (laikrakstā “Merahva Näddala-leht”).
1824 – 1.maijā pirmais apraksts par Roņu salu latviešu valodā – Karla Frīdriha Vatsona “Ruhnu semme, jeb Rohņu salla – isteikšana” (“Latviešu Avīzes”).
1826 – Herolds Carl Friedrich Bienenstamm savā Baltijas guberņu ģeogrāfiskajā pārskatā piemin, ka Roņu salā iznīcināti turp no Kurzemes emigrējušie vilki.

loe edasi..

Roņu salas pievienošana Kaido Jaanson

Tänapäev nr 35, august 1991

Viss atkārtojas. Vienmēr Roņu salu ir vajadzējis kam pievienot. Reiz Igaunijai, reiz Latvijai, reiz  Sāmsalai, reiz Pērnavas zemei. Kā 1919 tā 1991. Šodiena dzimst no pagātnes. Un tāpat tā arī atkārtojas. Tagadējo lietu gaitai es neesmu varējis īpaši sekot, manuprāt, par pagājušo es zinu vairāk. Par Roņu salu ir rakstīts vairāk kā par daudzām citām Igaunijas daļām. Aprakstīta ir arī savā laikā notikusī Roņu salas „apvienošanās” ar Igaunijas Republiku. Taču bieži šie apraksti ir pamatojušies uz pašu autoru, vai, vēl biežāk, uz citu atmiņām, bet atmiņa notikušo notikumu restaurēšanā nav daudz labāks palīgs par fantāziju.
Sekojošais apraksts balstās uz Igaunijas Valsts arhīvā saglabātajiem tā laika dokumentiem. Zināmā mērā tie ir papildināti arī ar tā laika publikācijām. Uzreiz saku, ka tas nav visaptverošs apskats par notikušo. Mēs neapskatīsim Igaunijas un Latvijas strīdu sižeta līniju. Roņu salas apvienošanā ar Igauniju būtiska loma bija arī pašiem roņsaliešiem un mazliet arī Zviedrijai. Pamatuzsvars krīt uz to. Bet šie fakti un problēmas ir līdz šim arī vismazāk apgaismoti.
1919. gada janvārī Igaunijas Republikas Pagaidu Valdība pieņem sekojošu lēmumu: “Atzīt Roņu salu par Igaunijas Republikas daļu”. Lēmumam bija simbolisks raksturs – ziemā sala ir jūras gūstā un nebija neviena, kurš varēt iet roņsaliešiem šo lēmumu paziņot. Mērenā attieksme pret saliņu turpinājās visu pavasari. Pat Dibināšanas sapulce tika ievēlēta bez salas iedzīvotāju līdzdalības.

loe edasi..

1920 … 1945

1920 – Draudzes mācītājs ir zviedrs Ernst Vilhelm Gordon (amatā līdz 1922. gadam). Valgas robežkomisijas sapulcē latvieši cenšas Roņu salu iegūt Latvijai.
Sprāgstot Roņu salas zēnu atrastajai jūras mīnai, 3 cilvēki gājuši bojā, 7 ievainoti un sagrautas 3 vējdzirnavas.
1921 – 22.martā veiksmīgi piecas dienas Rīgas jūras līcī roņus medījušie 10 Roņu salas vīrieši izsalkuši nonākuši pie Kihnu salas bākas.
16.jūlijā zviedru laikraksts “Dagens Tidning” raksta, ka Zviedrijas brīvdabas muzejs nav vēlējies pirkt Roņu salas koka baznīcu, jo tās pārcelšana izmaksātu pāri par 150.000 zviedru kronām.
24.augusta “Päeva uudised” ziņo, ka Roņu salas koka baznīca pa daļām tiek pārvesta uz Tallinu, kur tā nonāks Igaunijas muzeja īpašumā. Kā atbildi muzejs grib sagādāt ērģeles Roņu salas jaunajai baznīcai.
14.septembrī 274 Roņu salas iedzīvotāji vēlas palikt Igaunijas teritoriālā pakļautībā.
13.decembrī Roņu salu pirmoreiz apmeklē Igaunijas valsts galva.
1922 – 3.februārī Igaunijas iekšlietu ministrija ziņo, ka valsts pārvaldes uzdevums salā varētu būt tikai iekšlietu, finansu un lauksaimniecības ministrijām.

loe edasi..

1945 …

1945 – Skolotājs Huiks ziemā aicina skolniekus kopā un sāk mācības igauņu valodā. Šajā gadā skola kļūst 7-gadīga.
1947 – Salā atkal atvērts veikals.
1948 – 28.aprīlī nodibināts kolhozs “Ruhnu”. Sāmsalas kultūras izglītības nodaļa Roņu salu atstāj novārtā: laikraksti pienāk 3 – 4 reizes gadā, grāmatas igauņiem pieejamas tikai krievu valodā.
1949 – Iedzīvotāju skaits ir 113.
Par kolhoza īpašumu pasludināti 38 darba zirgi, 10 jaunie zirgi, 28 slaucamas govis, 21 tele, 7 bullīši un 16 aitas.
1950 – 26.septembrī Roņu salu iekļauj Pērnavas rajona sastāvā, izveido Ruhnu ciema padomi.
Kolhoza sākumgadā tā rīcībā bija sekojoša lauksaimniecības tehnika, pavisam 16 nosaukumu, t.sk., disku kultivators, pļaujmašīna, kartupeļu rokamā mašīna, sviesta kuļamā mašīna u.c. Vēlāk tiek iegūti vēl kāpurķēžu un riteņtraktori, salmu smalcināmā mašīna, labības kombains, buldozers-ekskavators, zirgu grābeklis, siena pacēlājs, kravas mašīnas (10 gab) un celtņi.

loe edasi..

Roņu salas bibliogrāfija (izlase)

Āboliņa, Anita. Uz Roņu salas likumu neviens nesargā. Vakara Avīze Vakara Ziņas, 2002.g.4.sept.
Akmene, Emīlija. Mūsdienīgā un senā Roņu sala. Zinātne un Tehnika, 1969.g. Nr.1.
Gailīts, Augusts. Skarbā jūra. R.: Grāmatu Draugs, 1943. – 232 lpp.
Gruzna, Pâvils. Svētlaimîgo sala (Mîlestîbai ziedots tēlojums). – R.:Leta, 1924. – 45 lpp.
Jansons, Kārlis. Par salu Rīgas jūras līcī. Zvaigzne, 1975.g. Nr.12.
Kursīte, Janīna. Roņu sala. Kultūrzīmes. Diena, 2002.g.14.dec.
Lancmanis, Imants. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus. Māksla Plus, 2003.g. aug./sept.
Midrijānis, Igo. Roņu salas aicinājums. Kurzemnieks, 2002.g.31.okt., 7., 14. nov.
Smaļinskis, Juris. Kāda tu esi, Roņu sala? Medības. Makšķerēšana. Daba., 1997.g.Nr.10-11
Transehe, N. Par Roņu salu. Daba un Zinātne, 1938.g. Nr.4.
Upleja, Sanita. Sala bez policistiem. Diena, 2000.g. 29.apr.
Upleja, Sanita. Mazās salas darbīgā dzīve. Diena, 2000.g. 20.apr.
Upleja, Sanita. Tuvā un nezināmā Roņu sala. Diena, 2000.g.19.apr.
Valtere, Sandra. Viens ar eņģeļiem. Diena (Sestdiena), 2005.g. 4.jūnijs
Vizbulis, Oskars. Pavisam mazs punktiņš Baltijas jūrā. Vakara Ziņas, 1996.g.2.okt.
Hedman, Jörgen. Åhlander, Lars. Runö. Historien om svenskön i Rigabukten. Stockholm: Dialogos, 2006.
Klein, Ernst. Runö: Folklivet i ett gammalsvenskt samhälle. Uppsala, 1924.
Mettig, C. Illustrierter Führer durch Riga mit Umgebung und Runö. – Riga: Jonck & Poliewsky, 1914.
Runö. Ruhnu 650. Tallinn, 1991.
Russwurm, Carl. Eibofolke oder die Schweden an den Kusten Ehstlands und auf Runö. Mit Urkunden, Tabellen und lithographierten Beilagen. 2 Teile in einem Band. Nachdruck Hannover, Hirschheydt 1969 d. Ausg. Reval 1855.
Saar, T. Kihnu ja Ruhnu. Tallinn, 1973.
Mark Soosaar. Saarele sündinud. Fotoalbum Kihnust, Manijast ja Ruhnust. Tallinn, 2001.
Steffensson, Jakob. Båtar på Runö. Trabiten 58. 1987.
Steffensson, Jakob. Elu Ruhnul. Tallinn, 1994.
Steffensson, Jakob. Livet på Runö. Stokholm, 1976.
Steffensson, Jakob. Så dansade vi på Runö – svenskön i Rigaviken. Lidingö-Täby, 1981.
Werner, Hans. Runös Bauernkunst. In: Jahrbuch für bildene kunst in den Ostseeprovinzen. Jg.3 – Riga, 1909. – S.7.-23.
Сафиев, Надир. Меня всегда согревал холод Эстонии. Вокруг Света, 1989.г., Nr.11-12.
Сафиев, Надир. Твой остров и чайки. Вокруг Света, 1979.г., Nr.1.

Fonogrāfija
Chorales and Wedding Music from Runö – Caprice Records CAP 21547

RunÖ
... uudistamas uut laeva.

RunÖ
... esimene reis Ringsu sadamasse
Veel pilte: Runö esimene reis Ruhnu

Vaata siin ilmunud piltide galeriid: veebilehel ilmunud pildid.