EST     ENG     LAT

Vispārīgi dati par Roņu salu

Roņu sala (igauniski Ruhnu, zviedriski Runö), atrodas Sāremā (Sāmsalas) apriņķī. Sala ir mazākais Igaunijas pagasts – Ruhnu vald. Roņu salas platība 11,9 km2, garums 5,5 km, platums 3,5 km. Tuvākā sauszeme – Kolka (37 km), Roja (41 km), Kuresāre (68 km), Engure (70 km), Pērnava (98 km), Kihnu sala (54 km), Rīga (93 km).

Roņu salas vārds rakstos pirmoreiz minēts 1341.gadā, kad Kurzemes bīskaps Johanness izdeva rīkojumu, ar kuru noteica, ka cilvēki, kuri dzīvo Roņu salā un runā zviedriski, var dzīvot un pārvaldīt savu īpašumu pēc “zviedru likumiem”. Arheoloģiskie pētījumi vēsta, ka sala bijusi apdzīvota jau aptuveni 5200 g.pr.Kr. jeb pirms 7200 gadiem.

Lielākais iedzīvotāju skaits – 389 cilvēki – uz salas dzīvoja 1842. gadā. Gandrīz visas zviedru ģimenes (seno zviedru kopienu tradīcijas turpinātājas), baidoties par savu turpmāko likteni, izceļoja uz Zviedriju 1944.gada 4.augustā, salā palika tikai divas zviedru ģimenes. Jaunie iedzīvotāji uz Roņu salu pārcēlās, galvenokārt, no Kihnu salas un Sāmsalas. Līdz mūsdienām salas iedzīvotāju sastāvs ir vairākkārt nomainījies gandrīz pilnībā.

2007. gada 1. janvārī Roņu salā bija 31 saimniecība, tajās dzīvoja 64 cilvēki, t.sk. 20 bērni. 50 % iedzīvotāju strādā algotu darbu. Darba vietas uz salas: meteostacija, lidosta, elektrostacija, robežsardze, osta, pašvaldība, skola, bērnudārzs, ģimenes ārsts, muzejs, pasts, bibliotēka, interneta punkts, mehāniskās darbnīcas, ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Roņu salas jaunajā un vecajā baznīcā kalpo mācītājs. Bāka kopš 2004. gada darbojas automātiskā režīmā.

Savos individuālajos uzņēmumos strādā 10 cilvēki. Salā ir 2 visu gadu strādājoši veikali, 6 saimniecības nodarbojas ar tūristu uzņemšanu, ir viena noīrējama sauna. 6 saimniecības nodarbojas ar lauksaimniecību – biškopību, lopkopību, aitkopību un lopbarības sagādi.

Salā tiek turēti 70 vietējās šķirnes liellopi (20 govis, 50 buļļi) un 40-50 aitas. Bez tam vēl četri zirgi. Visu pienu izmanto turpat uz vietas – gatavo sviestu, krējumu, sieru, biezpienu. Ir 10 cūkas, 110 vistas un 30 bišu saimes. No lauksaimniecības kultūrām visvairāk audzē auzas (20 ha), miežus, arī kviešus un rudzus, kā arī dārzeņus. Kopš 2007.gada Roņu salā atjaunojusies profesionālā zvejniecība.

No Roņu salas 1154 hektāriem zemes fizisku personu īpašumā (saimniecību pārziņā) ir 747 ha aramzemes (apstrādāti tiek 86 ha), 227 ha pļavas un 291 ha mežs. 60% salas zemes atdota atpakaļ zviedru iedzīvotāju pēctečiem, 10% zemes pieder igauņiem, 30% – valstij.

Roņu sala ir Rīgas jūras līča vidusdaļā esošas, uz dienvidrietumiem virzītas  pamata grēdas augstākā virsūdens daļa. Šī grēda ir veidojusies šļūdoņa darbības rezultātā. Raksturīgs ir tās formas asimetriskums attiecībā pret garenasi: grēdas rietumu nogāze ir lēzenāka nekā austrumu nogāze, šim faktors ir būtiska ietekmējis Roņu salas attīstību un tagadējā izskata veidošanos. Mežs, kas klāj salas austrumdaļas kāpas, aizņem 60% no salas platības. Salas rietumdaļa ir līdzenums, kur vietām aug melnalkšņu puduri. Šis līdzenums tiek izmantots kā lauksaimniecības zeme.

Roņu salā dzīvo stirnas, lapsas, pelēkās žurkas, mājas peles, svītrainie krupji, zalkši u.c., jūrā mīt plankumainie un pelēkie roņi. Uz salas nesastapt zaķus, vāveres, kurmjus, ežus, indīgas čūskas. No zivīm visbiežāk sastopamas ir butes, laši, sīgas, reņģes un zuši.